Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Robert Plant koncerts/ceļojuma apraksts

Pirmdien, ap pulkstens 9 mēs cēlāmies, ap plkst 10 mēs jau bijām ceļā uz Trakai pili Lietuvā, koncerts sākās 19.30, tātad, nekur nesteidzāmies. Sasmējos par to, ka braucām cauri Meitenei, jo, pirmkārt, kad braucām uz Luksemburgu, ceļojām cauri Bauskai, bet uz Viļņu caur Šauļiem, kas abos gadījumos nozīmē paņemt normālu līkumu, un otrkārt, ir ļoti daudz smieklīgu variantu, kā pastāstīt kaut ko par šo vietu. Piemēram, man bija problēmas ar Meitenes muitu (Tā pilsētiņa tiešām atrodas muitas punktā). Viņš uzbrauca Meitenes kalnā un skatījās pāri tās auglīgajiem līdzenumiem utt..(tiesa, es nezinu, vai Meitenē ir kāds kalns vai vismaz necils paugurs) un šādā veidā var runāt tik ilgi, kamēr nosarkst ausis. Vispirms piestājām krusta kalnā, lai jau otro reizi šajā vasarā, taču katru reizi citā kompānijā, to apskatītu. Secinājām, ka krusta kalna teritorijā nav iespējas pasēdēt uz poda par brīvu, manuprāt, tas ir galīgi nepareizi! Pee for Free, pay for paper, būtu daudz jēdzīgāka atrakcija. Anyway, mēs tik un tā pamanījāmies kaut kā pa kluso ielavīties tualetē, kamēr tā tantiņa, kas vēlas, lai viņai maksā par to, ka mēs noziedojam kādu daļiņu no sevis viņas templī, bija aizgājusi nezinu..pasist klaču ar J.C. Kad nācām ārā, viņa izskatījās sašutusi😀, taču bija pārāk aizņemta ar citiem suvenīru atstāt gribētājiem, ka nevarēja mūs traucēt. Nākamais pieturas punkts bija Statoils, tur es nopirku 3 dažādus saldējumus – Bounty sev (nemaz negaršo pēc kokosriekstiem, bet ēst var), kkādu plombīra saldējumu šokolādē Ļenai un Energy Drive māsai (tas saldējums bija rozā krāsā un esot garšojis pēc sasaldēta, krēmīga enerģijas dzēriena). Tad, pie Ukmerges mēs aplūkojām ļoti interesantu panorāmas skatu, pēc tam atradu eglītē aizmirsušos Ziemassvētku mantiņu. Panevežos es beidzot atradu to lielās, sarkanās baznīcas slēpni, kas man vienmēr bija kritis uz nerviem, man šķiet, ja zirnekļu cilvēka mīts varētu būt patiesība, tad es jau sen varētu šaut tīklus no delnām, tik daudz tīklos un zirnekļos, cik es esmu iegrābusies, diez vai ir vēl kāds cits man pazīstams cilvēks. Viļņā man ar Shay vajadzēja satikties pie Yellow Shark slēpņa, taču, izrādījās, ka šajā pilsētā nav iespējams nolikt mašīnu bez maksas stāvvietā nekur centra tuvumā (jā, Vecrīgā tas vēl ir iespējams, itin viegli), tāpēc mēs viņam sūtījām smieklīgas sms, lai uzzinātu, kur ir tuvākais hesburgers vai vismaz maksima. Tā kā mēs vienlaicīgi arī braukājāmies apkārt pa pilsētu, tad vienā brīdī  mēs vnk nolēmām, ka pastāvēsim kkāda benzīntanka, stipri ārpus centra, stāvvietā un padomāsim, ko lai dara tālāk. GPS uzrādīja, ka netālu atrodoties Akrololis un Hipermaksima, par abiem šiem nosaukumiem mēs smagi smējāmies, līdz nolēmām, ka dosimies uz Hipermaksimu.

Tajā pašā laikā saruna ar Shay:

Helsa: Hey, we’re in Vilnius center. Where is the nearest pay-free parking lot?

Shay: Payfree. I’m not sure. Most street parking is pay. There’s a lot near the big cathedral that may be pay free – but I’m not positive.

Helsa: Ha, ha alright we’ll look for shopping center or something like that, as those usually comes with free parking lots. btw Cathedral – negative.

Shay: Panorama shopping centre has a free underground parking but it’s across the river. If you want to park there I can meet you and play taxi back to Old Town. There’s also a Maxima not far from the cache I gave you that has free parking. It’s much closer to center.

Helsa: Hey, do you know where’s the nearest Hesburger? We’re hungry!😀 Could meet you there🙂

Shay: Hesburger is on Vokieciau – large divided street near town hall.

Helsa: Is there a freee parking lot?

Shay: No, but it will work long enough to eat and then I can direct to Maxima. I have a couple lita coins for the meter.

Helsa: Can’t find that street in my gps😦 Vilnius is strange!😀

Shay: Yes, I know. Where are you now? I can come to you.

Helsa: We’re going to hypermaxima!!😀

Shay: lol, which one?

Helsa: Don’t know the gps found one but we found another one😀 anyway we’re by the lukoil gas station Rinkintes gatve.

Jap, tieši tā, mēs bijām tikko izbraukušas ārā no benzīntanka stāvvietas, kad ieraudzījām, ka 10 metrus no mums atrodas maksimas stāvvieta😀

Shay: Ok, You’re on the new side of the river. Let me get my car and I should be there in 10 – 15 minutes. I think I know which Maxima you’re going to. Driving the bug?

Helsa: Nope, not the bug. VW passat green. We’re at the XX Maxima parking lot Rinkintes gatve and Tuskuleno gatve intersection and waiting for you.

Shay: Traffic. Be there soon.

So, kamēr mēs smējāmies par to, cik dīvainas lietas met ārā mans gps, iegājām iepirkties maksimā, nopirku pāris kokteilīšus, vēl šokolādi un smalkmaizītes, jo naktī taču gribēsies ēst. No veikala iznācām ārā tieši brīdī, kad Shay bija jau brauca iekšā stāvvietā. So.. let’s talk about perfect timing, eh?🙂 Parunājāmies, Shay piedāvāja mūs visas ar savu mašīnu aizvest uz Hesburgeru paēst, tā arī darījām, tiesa, viņa Rubicon safari džipā nav īsti daudz vietas aizmugurē, taču, ne jau man tur bija jāsēž, (ļauni smiekliņi). Māsa džipa aizmugurē atrada lietuviešu – angļu vārdnīcu, jo Shay joprojām cenšas iemācīties lietuviešu valodu, un lasīja skaļi dažādus neizrunājamus vārdus, tikmēr mēs pārējie mēģinājām uzminēt, kas tas ir. Nebija nemaz tik grūti🙂 Shay parādīja māju, kurā viņš dzīvo.. viņam pieder mansarda tipa dzīvoklis ar milzīgiem logiem tieši virs Viļņas centra galvenā parka. Māsai bija tāds a a a a nu jā sejas izteiksme, bet man, godīgi sakot, ir diezgan vienalga, cik kuram ir daudz naudas un cik kurš labi dzīvo, galvenais, lai cilvēks pats par sevi ir labs. Shay ir kolosāls. Hesburgerā paēdām un vēlreiz kārtīgi nosmējāmies, es aizpildīju lietuvas hesburgera atsauksmes lapiņu, mans vārds ir Whaaaat??, man ir 89 gadi, mana dzīves vietas adrese ir tieši tāda pati, kā Hesburgerēstuves, kuru vērtēju, adrese, un vienīgais, kas man ļoti nepatika visā burgerēstuvē bija.. tīrība. Mans telefona numurs ir kkāds ķīniešu. So, es domāju, viņiem tīri labi patiks uzzināt, ko es par to visu esmu angļu valodā sarakstījusi, vismaz mums pašiem bija diezgan jautri🙂  Pēc papusdienošanas sapratām, ka drīz vien jau vajadzēs braukt uz Trakai, jo līdz koncertam vairs daudz laika nebija atlicis, bet vēl vajadzēja paspēt atgriezties pie māsas vāģa un paņemt viņai un Ļenai mantas no tā. Kad braucām pakaļ mantām, Shay atnāca epasts.. un tad, kad viņam atnāk epasts, telefons saka aaaw..crap, you’ve got mail! To pirmo daļu jo īpaši izteiksmīgi😀 So, paņēmām mantas un devāmies uz Trakai pili..turpinot jokot un pļāpāt par šo un to, piemēram, es neatceros kādā veidā, bet mēs nonācām līdz sarunai par to, ka tā kā kapos zeme ir nenormāli dārga, daudzi cilvēki izvēlas kremēšanu, pēc tam vēloties, lai viņu bērni šos pelnus izbārstītu pa pasauli, tā, kā to rāda filmās. Tad, nu iedomājies, cik patīkami, tīri idejiski, ir bērnam izvilkt no urnas vecāku pelnus un bērt vējā. Tu pieskaries savu vecāku līķim un sadali to… fui. Tas būtu apmēram tā pat, kā dzīvam cilvēkam noraut roku un aizmest prom. Es droši vien purinātu pelnus no urnas, nevis ņemtu tos rokā. Shay teica, ka viņam tas ir stipri atkarīgs no tā, vai tuvumā būtu ūdens, kur nomazgāt rokas. Mašīnu nolikām kaut kur pie pils, kkādā dīvainā lauku mājā, kur vietējie bija nolēmuši, ka pārdos savu zāles pleķīti Planta faniem. Un, kad izkāpām no mašīnas, pirmais, ko dzirdējām, bija latvieši, jo viena letiņu mašīna bija noparkojusies tieši mums blakus. Austra ar Ļenu nolēma, ka koncerta laikā viņas varētu pabraukāties ar katamarānu, un aiziet pakaļ pāris slēpņiem, kad gājām stāvēt rindā, nebija skaidri zināms, vai Shay laidīs iekšā ar viņa profesionālo kameru, tādēļ Austrai bija nedaudz jāuzgaida.. kad viņa ieraudzīja tās kameras objektīvu vien, jums vajadzēja redzēt viņas siekalaino skatienu😀 Nedaudz žēl, ka māšele netika paspēlēties ar to verķi, viņai būtu paticis. Es nespēju novērtēt lielos objektīvus, jo neesmu neko lasījusi par fotografēšanu, taču varu jums teikt tikai vienu – tas objektīvs bija smagāks par viņa kameru, un viņam ir Canon 7D, kas ir sasodīti smaga pati par sevi😀

Oki, par pašu koncertu:

http://www.flickr.com/photos/shayhaas/sets/72157627156366983/

Pirms Robert Plant uzstājās kkāda neliela grupa, kuras sastāvā ir ģitārists/dziedātājs un bundzinieks. Viņi spēlēja tik labi, ka varētu domāt, tur ir krietni vairāk, kā tikai 2 cilvēki, taču viņu dziesmas bija diezgan vienveidīgas, vārdsakot, tāda laba fona mūzika. Grupu sauca Misisipi Blues, ja nemaldos. Ģitāristam bija ļoti smieklīgs instruments, kas atgādināja palielu kafijas bundžu, kurai iesprausts kāts un pievienotas 3 stīgas..ar to viņš bija spējīgs nospēlēt veselu 1 dziesmu. Vēl viņam bija kādas 3 cita veida ģitāras – akustiskā, kvadrātģitāra un tradicionālais gibsonītis.  Pļāpājām par to, kādus instrumentus mēs paši esam agrāk spēlējuši, un smējāmies par čellistiem un kontrabasistiem, kuru instrumentus nemaz negribas vakarā pēc koncerta spēlmanim nest mājās, jo smagi taču. Pēc iesildītāju grupas bija diezgan ilgs klusums, kura laikā varēja novērot to, cik dažādi cilvēki ir viņa fanu lokā. Ļoti daudzi no tiem bija latvieši, daudzi izskatījās pēc hipijiem, ar visiem garajiem matiem, kļošām, jakām un apaļajām John Lennon brillītēm. Diezgan forši. Mēģinājām aiziet pakāl slēpnim, kamēr vēl bija kaut cik gaišs, taču sapratām, ka nekas nesanāks, jo apkārt pilij bija salikti žogi, droši vien tur atradās grupas bagāža u.c. nepieciešamās mantas. Kad Robert Plant beidzot kāpa uz skatuves, bija liels prieks šo onku redzēt dzīvē. Viņš, pārsteidzošā kārtā, izskatījās pat ļoti skaidrā, turklāt bija daudz labākā stāvoklī par Ozzy “mirstu” Osbourne, un ar viņu uzstājās Petty Griffin, kas bija diezgan liels pārsteigums, taču patīkami, jo viņas mūzikai nebija ne vainas.🙂 Plant spēlēja diezgan daudz no savām vecajām Led Zeppelin dziesmām, šo to arī no jaunajiem albūmiem, daudzas dziesmas bija pilnīgi pārveidotas, lai pieskaņotos Plant tagadējām dziedāšanas spējām bija noņemtas augstās notis, taču arī jaunais, nedaudz vairāk country tipa skanējums nebija slikts. Man patika. Šis nebija no tiem koncertiem, kur lēkāt un dīdīties, varēja mierīgi baudīt mūziku, pļāpāt ar Shay, izbaudīt atmosfēru un man pat atļāva uzņemt pāris bildes un palīdzēt sakārtot kameru. Vieta, kurā koncerts pats notika, bija absolūti burvīga, patīkama akustika, nedaudz senatnīguma piegaršas, piestāvēja, pat ļoti. Vārdsakot, citāds koncerts, taču labā nozīmē🙂

Pēc koncerta satikām Austru un Ļenu, viņas bija ar katamarānu nogalējušas pīli, neatradušas nevienu pašu slēpni, taču vismaz kārtīgi izsmējušās, apēdušas pāris saldējumu un safotografējušas lemuru. Mašīnā draudzenes smējās par to, ka es pie Shay ipoda izskatos kā bērns pie kaudzes ar dāvanām, jo viņam tur ir tik daudz labu un nezināmu grupu, ka prieks klausīties. Taču atskaņoju es zināmās, neiztiku bez pasmiešanās par māšeli palaižot šo, absolūti burvīgo kaverversiju:

Kā arī ilgi smējāmies par Monty Python epizodi ar NI! bruņiniekiem.

we want… a shruberry!!

And you will cut down the mightiest tree in this forest with… a herring!!😀😀

Kad nu reiz Shay bija mūs aizvedis līdz mašīnai, mēs atvadījāmies un braucām mājās.. man bija jāsēž aizmugurē😦 Taču visādi citādi ceļojums uz mājām aizritēja bez jelkādām problēmām😉

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s