Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

I can dance!

Ou, zin, tici vai nē, bet es varu dejot pie jebkuras dziesmas, pilnīgi vienalga kāda stila mūzikas, vajag tikai attiecīgo atmosfēru un tā brīža garastāvokli. Esmu ar pankiem lēkājusi pa dubļiem un dabūjusi zilumus Inokentija Mārpla uzstāšanās laikā, esmu ar kkādiem nepazīstamiem tantukiem lauku zaļumballē lekusi polku, esmu ar draugu dejojusi lēnās, esmu dejojusi pat sasodīti neķītrās, rokenrols ar visu to, ka mani uzmet gaisā, apgriež riņķī, un tad turpina dejot ir bijis, dejot tā, ka vairāk izskatās pēc mēģināšanas pakustēties pēc kārtīga elektrošoka, headbangot, dejot kankānu, dejot.. ir viegli, galvenais, lai ir labs partneris. Un, es varu pavisam godīgi atzīties, es neprotu dejot, man vienkārši ir sanācis to ļoti daudz darīt, jo krusttēvs ir  estrādes dejotājs, bijušais labākais draugs bija sporta dejotājs, un mani ļoti bieži vienkārši kāds kaut kur aizvelk. Turklāt, man ir stipras aizdomas, ka dejot nemaz nav jāprot, to vienkārši dara, galu galā, deja ir process, kura laikā cilvēks ļauj savam ķermenim izbaudīt mūziku un kustību, bez jelkādiem stereotipiem par to, ko drīkst un ko nedrīkst, tā ir tikai deja, ok? Tiesa, arī man nāk smiekli par tiem klubu dejotājiem, kas tik ļoti cenšas ar savu dejot prasmi pievērst citiem uzmanību, ka padara sevi par gadsimta ākstiem, taču.. man tie nāk tādēļ, ka vairāk šķiet – nav jādomā par deju un par to, ko no tās gūsi, ir jābauda brīvība, ko tā sniedz. Lai nu kā.. šķiet, pati īpatnējākā dziesma, pie kuras esmu dejojusi ir šī:

Sly. Moonlight. Skin. Burns.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s