Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Bonan nokton.

Hey, sēčerni😉

Šodien man bija tik tiešām kolosāla diena🙂 Neprasi man, kā šodien man varēja būt kolosāla diena, ja pulkstens ir 2.09 naktī un tātad šīdiena it kā vēl nav pat sākusies. Es nekādā veidā nespēju atbalstīt šos dīvainos pulksteņus, kas uzsāk jaunu dienu nakts laikā un to vēlreiz pabeidz nakts laikā. C’mon.. kādā veidā tas vispār ir loģiski?! Lai nu kā.. mana diena sākas tad, kad es pamostos un beidzas tad, kad es eju gulēt.

Un šī bija viena no labākajām dienām, kādas man šomēness ir nācies piedzīvot.

No rīta es aizbraucu uz universitāti un uzzināju, ka es jau atkal esmu tikusi budžetā! Ha! I’m a fuckin’ smartie or something.. c’mon.. ar to, cik “bieži” es ierados lekcijās, un vēl vairāk, zinot to, cik “bieži” es tur tik tiešām arī atrados, un es nedomāju fiziskā veidā. Un, zinot to, cik ļoti sačakarētas ir manas smadzenes pēc visām tām pretdepresijas zālēm un citiem štruntiem, ko man ir nācies dzert. Zinot to, ka mans IQ ir stipri krities pēdējo 5 gadu laikā. Es joprojām esmu viena no labākajām, pat nemācoties?! Referātus rakstot pēdējos brīžos, uz kontroldarbiem ejot nezinot pat to, par ko tie būs.. jā, nu, man vnk veicas🙂 Šī pasaule ir vienkārša, jāatceras tikai viens – viss ir vienkāršāk, nekā šķiet. Lai nu kā, yei!

Pēc tam, es atbraucu atpakaļ uz māsas mājām, piezvanīju Iļjam, uzzināju, ka pie viņa braukt varēs tikai nākamnedēļ, taču tik un tā aizbraucām uz Ikšķili, kas bija servisa plāna otrā daļa. Pa ceļam uz Ikšķili, atradu Misas slēpni. Tiešām jauka vieta, taču garā slapjā zāle.. ai, nu ne jau katrai kājai tīk. Salaspils Hesburgerā paēdām brokastis. Nākamreiz ņemšu čīzburgeru, dubultajā čīzburgerā ir pārāk daudz gaļas, man no tā sāpēja iekšas. Ikšķilē man vajadzēja nokārtot pāris darīšanas, no kurām es šo to arī izdarīju.

  1.  Es sākārtoju vienu slēpni, taču man vēl ir jānokārto oficiālā daļa, lai citi slēpņotāji tik tiešām arī saprastu to, ka tas ir mainījies. Lai nu kā, jaunais The Annoying Orange Church Cache atrodas krietni tuvāk ceļam, krietni vieglāk pieejamā vietā, taču saglabā iespēju apskatīt klosteri un tajā mītošās mūķenes no augšas + viegli noparkoties. Tas tik un tā vairāk vai mazāk bija tāds park ‘n’ grab slēpnis. Re, te ir precīzās koordinātas utt. Vēl 2 slēpņi ir jāsakārto + vēl vesela kaudze slēpņu māju rajonā jāatrod, būs reiz jāsaņemas un jāsaved tā vieta kārtībā.
  2.  Jāizņem paciņa. Ha! Es saņēmu savu Amanda Palmer jaku, kas ir galīgi forša🙂 Un vēl spilgti rozā krāsā dzērienu turētāju ar We are the media moto. Tā, ļoti iespējams, ir vienīgā rozā lieta, kas man pieder. Nu labi, vēl jau ir vārdā nemināmais objekts, taču, un es ļoti atvainojos Katei, es to esmu pazaudējusi. Tā kā man ir liels slinkums tgd fotografēt savas jaunās mantas, tad es vnk ielikšu bildi ar sūtījuma papīru, jo to es nofotografēju tīri aiz prieka, ka man beidzot ir pienākusi paciņa! Un, patiesībā, tā pienāca ļoti ātri, ņemot vērā to, ka USA nav gluži tepat aiz stūra, es biju gaidījusi, ka saņemšu kāroto tikai ap augusta vidu. mhm, tagad jūs zināt adresi vienai no manām dzīves vietām, varat sūtīt vēstules. Ciemos iet, ja vien neesmu aicinājusi un solījusi, ka tik tiešām tajā dienā būšu mājās, neiesaku, es tur atrodos labi ja reizi nedēļā, droši vien jūs sagaidīs tikai suņi. Turklāt, ja nu jūs vēl šaubījāties, tad tagad zināt pavisam skaidri un gaiši – mani sauc Helsa Ardino. Tiem īpašajiem cilvēkiem, kas nebaidās mani satikt arī dzīvē, kas sākas tad, kad attiet nost no datora.. būs iespēja pārliecināties par to, ka man piestāv, ka man patīk.. un, ka es nebeidzu vien runāt par to, cik ļoti man tas patīk. (Vismaz tuvāko 2 dienu laikā pavisam noteikti es par šo pirkumu vārīšos uz nebēdu)
  3. Mums vajadzēja mammai aizvest sēnes, ķiršu kompotu un ķiršu sulu. Pretī mēs saņēmām zaļos zirnīšus, gurķus, tomātus. Jā, barters joprojām pastāv. Vēl bijām domājušas paņemt manu riteni, taču tas, kā izrādās, joprojām atrodas Beberbeķos, tādēļ.. atlikām braukšanu tam pakaļ uz citu nedēļu, Beberbeķi un Ikšķile galu galā atrodas diezgan tālu viens no otra, turklāt, jo sevišķi to jūt tad, ja ceļš uzsākt Jelgavā. Taču, es ievedu māsu savā audiotēkā, ļāvu viņai ņemt visus diskus, kurus vien varētu vēlēties mašīnā klausīties, un viņa paņēma tik daudz, ka gandrīz nokrita pa trepēm, kad nesa to visu kaudzi uz mašīnu. Lieki teikt, ka tagad mašīnas aizmugurējā sēdeklī ir krietni, krietni mazāk vietas. Jā, man ir smaga atkarība no mūzikas, turklāt ļoti patīk tērēt naudu tad, kad tas ir atļauts. Vēl es samīļoju suņus. Es ļoti, ļoti mīlu savus suņus, pat par spīti tam, ka reti kad viņus redzu. Heima nākamnedēļ pārcelsies pie kkāda slavena lora uz vecāķiem.. Delfa paliks viena, droši vien skums bez meitas. Nekas, tiks pāri. Delfa ir stipra. Bilžu pie šīs kaudzes ar super mazajiem padarāmajiem darbiņiem nebūs.
Diemžēl, bija jāsteidzas mājās, tādēļ laika pārējo slēpņu sakārtošanai nepietika, izdarījām vien tik daudz, cik pieskrējām Ezerkauliņos, lai paņemtu pasūtījumu un steidzāmies taisīt ēst. Pusdienlaikā es jau biju galīgi sapriecājusies par to, ka diena izdevusies, un uzvedos tā, kā es mēdzu to darīt, ja esmu priecīga – kaitinoši, dīvaini, uzjautrinoši. Man bija uzticēts mizot kartupeļus, vai nav forši? Man visi mazie mājas darbi šķiet jautri, varbūt tādēļ, ka es neko no tiem nesaprotu. Taču man patīk sarunāties ar priekšmetiem. Pusdienās  es izveidoju kartupeļu vulkānu, kuram blakus atradās salātu mežs. No vulkāna plūda gaileņu mērces lavīna, jo tur blakus bija nokritis ārkārtīgi milzīgs gaļas meteorīts. Pulkstens 8 bija paredzēts kopā ar Ivaru un to viņa mopsi braukt pie vetārsta, taču tā kā Ivars vakar lecot no zirga salauza papēdi, turkāt, viņam kā jau vienmēr, nebija naudas, tad ne pie kāda vetārsta mēs tomēr neaizbraucām. Tā vietā mēs devāmies pie zirgiem, kur es kādu pusstundu mācījos pareizi turēt kājas. Un, ziniet, pareizi turēt kājas seglos ir ļoti grūti un sāpīgi, taču, tas nekas, es iemācīšos🙂 Un, izrādās, ka zirgi nemaz nav ļaunākie radījumi uz pasaules, vismaz neviens no viņiem vēl man neko sliktu nav nodarījis, kas ir nenormāli pozitīvi. Uzdrošināties nav nemaz tik slikti🙂 UN es pēdējā laikā diezgan daudz uzdrošinos.
Rītdien es braukšu nodot metāllūžņus uz Jelgavu, un pēc tam mēs dosimies visu dienu ogot un sēņot. Ja jums tas plāns nešķiet ōsom, paši vainīgi.
Viss, man ir jāiet gulēt.. so, arlabunakti!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s