Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Man patīk klausīties, kā naktīs elektrības vadi šņāc

Man patīk klausīties, kā naktīs elektrības vadi šņāc  

Mēness meita ik katru krāsu noplūc kā ziedu

Līdz viss ir pelēks, kluss, mierīgs, savādāks.

Ik katrs lauku bērns zinās teikt, ka nakts piedod.

Es, pilsētas bērns, to nejūtu, mani iesloga pašas prāts.

Man patīk klausīties, kā naktīs elektrības vadi šņāc

Vērot gaismas, kas pēkšņi no loga istabā iešmauc un biedē.

Palīst zem segas un stāstīt sev, ka neviens neatnāks.

Ik katru domu kā skavu piezīmju blociņā iekniedēt.

Nekad. Neko. Neaizmirst. Nelaist vaļā. Nepazaudēt.

Man patīk klausīties, kā naktīs elektrības vadi šņāc.

Daudz labāk..nekā dzirdēt Tevi, kad pie auss Tu man krāc.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s