Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Šo es jau kādu laiku pie sevis dungoju

Es nezinu, kā lai to paskaidro, bet es vairs nevaru, notēlot laimīgo. Un Es nezinu, kā lai to paskaidro, bet es vairs nemīlu pasauli neglīto. Un es nezinu, bet es vairs negribu, Tev pat to paskaidrot, kā tas ir piedzīvot. Un es nezinu, kam lai vēl paprasa, kur to var noskaidrot, kāpēc ir jāzina. Bet es negribu, vairāk par muļķi kļūt, vairāk pār sevi kāpt, vairāk pat nezināt. Bet es negribu, Tevi te aicināt, sevi vēl kaitināt, kopā mūs steidzināt. Bet es saprotu, Tu esi līdzās man,  Tu esi saprotošs, Tu man piedosi. Un es zinu to, Es sevi atrodu, Es sevi iemīlu, Es nekur nesteidzos. Un es zinu to, Es mīlu dzīvi šo, Es spēju piedzīvot, to ko es neredzu. Un es zinu to, ka man vēl labi ies, man nav kur pieķerties, viss vēl var izdoties. Man viss vēl izdosies, es vēl daudz redzēšu, par mani vēl dzirdēsi, es būšu patiesa. Man nebūs kauns par to, kā esmu augusi, un man vairs netraucēs, smiekli vairs nebiedēs.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s