Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Cilvēki uz ielām

People on street

Piektdiena, pulkstens 11, es braucu vabolītē.. priekšā redzu, stopē kāds pavecs kungs, nu ko, man jau nav žēl, apstājos. Viņš – laimīgs. Nav jau bieži tā, ka stopē.. nav jau jauki tā ziemā, salā ārā ar paceltu pirkstu stāvēt, nav jau arī vecums un dzimums īstais, lai kāds ņemtu mašīnā tik viegli. Stāsta, ka uz Rīgu brauks, ka tur pie kuģniecības muzeja 2 dienas atpakaļ antikvariāta izstāde esot, kur ļoti liela kausu kolekcija un vis kaut kas cits interesants. Stāsta par savu dēlu, kas īrijā dzīvo, rāda fotokartiņas un bildes. Par mazbērniem, kas jau paaugušies. Prasa, kā man iet, kur mācos.. visu ceļu runā visādus niekus, un pats labākais, pastāsta, kā nokļūt tieši tur, kur man vajag, un man pat nevajag karti vilkt ārā, lai es atrastu Valdeķu ielu. Kad izlaižu ārā vēl priecīgi uzsmaida, sak’ esot mans parādnieks.

Sestdienas rīts, pulkstens tā ap 6, man ir izlādējies telefons, tādēļ pie origo datora stāvu un sūtu caur netu vēstuli mammai. Tur pat blakus 2 citi puiši mēģina tikt draugos.. viens iemet 5sant, bet pēc minūtes jau tiek izmests ārā, otram visa nauda melnajos, tādēļ šis dīc draugam, lai iedod paspēlēties arī viņam. Pienāk klāt vēl kkāds džeks, prasa tiem, kur te tuvākais “nočņiks”, tie atbild, ka tūlīt tak narvītis būs vaļā, lai pagaida, šie ar tūliņ bungāsies iekšā. Tas džeks aiziet pie puķu veikala, stāv un gaida.. tikmēr jautrā kompānija 2 vīru sastāvā, turklāt vēl bez suņa, izdomājusi, ka varētu taču tā kā uzrunāt arī mani, moš varu naudu samainīt.. es saku, labi, tūlīt, strādāju tālāk, sekundes tak rit, bet mamma izrādās no dr.lv sms nemaz nevar saņemt, so jāmeklē kāda cita lapa.. atminos lmt un nosūtu vēstuli caur to. Tad palaižu abus džekus pie mana datora, jo naudu jau atpakaļ es dabūt nevaru, bet visu laiku es iztērējusi neesmu, turklāt to, ko man vajadzēja, esmu izdarījusi. Viens nenormāli laimīgi iesaucas, ka tagad tak viņiem ir veselas 5!! minūtes..otrs atkal dīc, lai palaiž šo arī. Tikmēr es aizeju līdz tam, kurš ļoti, ļoti 6 no rīta grib ēst čipšus. – Hey, Tu esi tas, kuram tos čipšus vajadzēja, ja? Jā.. Tas Narvessen, kas atrodas nedaudz tālāk, jau sen ir vaļā! ā, jā, točna.. vēl viena problēma atrisināta.

Svētdienas rīts, pulkstens 6.30, iekāpju vilcienā, atveru grāmatu un tā aizraujos ar lasīšanu, ka attopos tikai tad, kad durvis uz Ikšķiles pieturu ar skaļu bam ir aizvērušās ciet, vilciens turpina ceļu uz nākamo pieturu, bet mans vārgais.. paagaidiet, lūdzu!, satrauktais skatiens un paceltā roka skrējienā neko nespēj ietekmēt. Aizeju līdz vagona durvīm un gaidu, kad pienāk mans vecais draugs, biļešu kontrolieris. Es prasu, cik jāmaksā no Ikšķiles līdz Jaunogrei? Viņš.. un atkal jau jūs! Aizgulējāties! Šoreiz vismaz pirkstus durvīs neievērāt! Tā taču bijāt jūs, toreiz, vai ne? Un tad arī es atminos, kur iepriekš biju redzējusi viņa zaļganpelēkās acis ar smieklu krunciņām sānos.. nu ja, tas pats kontrolieris, kas pāris mēnešus agrāk manus pirkstus no vilciena durvīm mēģināja izvilkt, kad biju aizgulējusies, pamodusies un nesapratusi, kurā pieturā esmu, mēģinājusi aizkavēt vilcienu, lai izkāptu un apskatītos. –  Da, ko jūs, jāmaksā nebūs! Atkal no darba, ja? Es taču jums saku, nevajag par bārmeni strādāt! Tas nav jums veselīgi! Re, toreiz pirksti..vai ilgi vēl pēc tam sāpēja? – Nē – Nu.. un tagad atkal! – Es šoreiz grāmatu aizlasījos. – Tad jau laba grāmata! Parādi, kā sauc? ā, tā ir angļu valodā, nē, to es nesapratīšu. – ir arī latviešu valodā – bada spēles – tur futūristisks pēcapokalipses skats uz nākotnes ameriku. – jā, nu par šo tēmu jau daudzas grāmatas ir sarakstītas. (viņš nosauc kādu krievu autoru, kura vārdu neatceros) jau ar par šo tēmu rakstīja. Nu bet nevajag jums par to bārmeni strādāt! Es tak ar reiz par šveicaru strādāju.. tas nav labs darbs, uz veselību smagu ietekmi atstāj. – jā, bet jāstrādā jau kaut kur ir, ja gribas izdzīvot, vēl tikai 4 gadiņus un tad jau viss, varēšu kur citur. Pienāk Jaunogre, mēs atvadāmies, es izkāpju un gaidu, kad man atbrauks pakaļ mašīna, lai vestu mājās gulēt

Pirmdiena, tā ap pulkstens 16tiem.. saģērbusies ļoti melni, dodos no Jelgavas pils uz dzīvokli.. netālu no mājām paeju garām krievu kompānijai, viens no tiem man piesienas. Saruna, protams, notiek krievu valodā. – Labdien. – Labdien. – Kāds jums šodien garastāvoklis? – Labs. – Nu ja, man ar labs, tik skaista diena! -jā, vienkārši kolosāla (viegls sarkasms manā balsī, bet, šķiet, viņš to nepamana) – jums laikam smagais metāls patīk, ja? – nē. – šausmas, kā es tā varēju kļūdīties? Labi, nu kāda mūzika tad jums patīk? – roks – kāda? – rokmūzika! – ā, nu ja, tas jau skaidrs. Sakiet, a jūs dzīvojat Jelgavā? – mmmnnnjāā Viņš jau kādu trešo reizi bailīgi paskatās uz maniem ļoti spicajiem un augstajiem zābīšiem, laikam domā, ka tas ir gluži nāvējošs ierocis.. – sakiet, a kā jūs sauc? – Helsa. – forši, mani sauc Vitaļiks. – aha.. patīkami. – pat ļoti! Vai tel nr iedosiet? – Nē! – es atvainojos. un tā mana mūža mīla metru 60 garais urļiks Vitaļiks aizgāja.

Varonis

Cilvēki uz ielām ir tik ļoti dažādi.. taču viņi visi ir pelnījuši, lai pret tiem izturētos pieklājīgi. Atceries to, nākamreiz, kad Tevi uz ielas uzrunā, vai kad Tu sniedz naudu veikala pārdevējai, novēli viņiem labu dienu, jo ir patīkami, ja pret Tevi labi izturas, kādēļ gan, lai Tu nedarītu tā pat? Tev nav jābūt lielam un labam, lai kādam dienu padarītu kaut par kripatiņu patīkamāku..un nevērtē to, cik daudz kāds Tevis veikto novērtē vai nenovērtē, jo atceries, galvenais ir gūt to labo sajūtu no tā, ka Tu vienkārši palīdzi..

 

14 responses

  1. Super ieraksts.. un taas bildes :O

    uuun.. jaa, daudziem dereetu atcereeties, ka ir tachu patiikami dzirdeet sveicienu, luudzu un paldies.
    Es censhos visiem pateikties par visu, vienmeer pat veikalaa teikt luudzu, ja ko jautaaju.. sasveicinaaties ar autobusa vadiitaaju un arii atsveicinaaties.. tos mazos siikumus ir gruuti atcereeties, bet tie ir tik patiikami. Katreiz kad izkaapjot no autobusa uzsaucu Cheers taaada laime paarnjem!

    Februāris 28, 2011 plkst. 18:11

    • he he.. iespējams pēc jogas, uztaisīšu vēl vienu ierakstu par ielu māksliniekiem🙂
      Vai ne? Tādi mazi ikdienas sīkumiņi.. reiz es pat atstāju maziņas šokolādītes biļešu pārdevējām Origo stacijā.. vnk tādēļ, ka bija Ziemassvētki, bet viņām jāstrādā. Man paldies un lūdzu, labrīt un patīkamu jums dienu ir tik pašsaprotami, ka, šķiet, savādāk nemaz sarunāties ar visiem tiem pārdevējiem, konduktoriem, šoferīšiem u.c. cilvēkiem neprotu..tādēļ es nesaprotu, kādēļ citi tā nedara? Jo vairāk vairos prieku, jo labāk arī pats jutīsies..

      Februāris 28, 2011 plkst. 18:25

      • cilveeki ir druumi, sevii ieraavushies, uz sevi koncentreeti egoisti.. galvenais jau vinjiem ka savai dienai cauri tiek.. poh par citiem.😦

        Februāris 28, 2011 plkst. 18:40

  2. Nē, viņi nav egoisti, viņi ir pohujisti, viņiem pohuj, ka pašiem slikti. Egoisti ir veselīga tautas daļa.. egoistu dēļ pasaule vēl turas kopā, jo darot labu sev, viņi neapzināti izdara labu vēl ļoti daudziem cilvēkiem.

    Februāris 28, 2011 plkst. 18:48

    • man atkal otraadi.. par sevi buutiibaa vienalga.. ka tik citiem labaak.. laimiigi utt..
      pohujisti ir slepkavu tauta..

      Februāris 28, 2011 plkst. 20:05

  3. So.. Tu gribi teikt, ka neesi egoiste? Really?

    Februāris 28, 2011 plkst. 20:22

    • erm.. it kaa nee. censhos vismaz nebuut.
      tev ir pieraadiijumi, ka esmu?

      Februāris 28, 2011 plkst. 21:31

  4. Tiešām labi, ka Tu spēj pavisam atklāti un godīgi kko tādu pateikt.
    Es nevaru, es esmu nenormālākā egoiste ever.. es varu atdot savu pēdējo kreklu kādam, kam to vajag vairāk par mani, tai pat laikā saprotot,ka patiesībā es to daru tikai tādēļ, lai justos labāk par viņu, un pat tad, ja es pēc tam sasaldēšos un dabūšu plaušu karsoni, es būšu priecīga, ka palīdzēju. Es varētu zvaigznes no debesīm nest un sviest svešiniekiem pie kājām, tikai lai man kāds uzsmaidītu pa īstam. Lai ko es darītu, es to daru tikai sevis dēļ, jo es esmu egoiste, jo es gribu kļūt labāks cilvēks.
    Nē, man nav pierādījumu, es tikai pārjautāju😉

    Februāris 28, 2011 plkst. 23:14

    • njaa.. es gandriiz neko nedaru sevis deelj😛 tik tieshaam, es taas zvaigznes sveshiniekam zem kaajaam liktu, lai vinjsh labi justos, nevis es😛

      Marts 1, 2011 plkst. 00:07

  5. Piedod, bet Tu jau vispār gandrīz neko nedari😀

    Marts 1, 2011 plkst. 01:27

    • jap.
      smags gadiijums ne?
      bet zini.. ir diezgan pagari posmi gadaa, kad man nav laika nedariit, kad es visu laiku daru un vakaraa/naktii esmu paargurusi liidz nejeegai.

      Marts 1, 2011 plkst. 01:56

  6. You mean.. tad kad Tu ar zirgiem no agra rīta līdz vēlam vakaram ņemies?

    Marts 1, 2011 plkst. 09:08

    • nnne… piemeeram shovasar kad 5 lietas vienlaiciigi dariiju?
      un tos laikus kad tevi veel nezinaaju un katru dienu pleesos pa daarzu un maaju?
      uun.. vispaar, darbs pie andra tomeer ir taapeec, ka man patiik citiem paliidzeet, nevis taapeec ka man tas buutu shausmiigi jautri sevi nokauseet..

      Marts 1, 2011 plkst. 11:47

  7. Ok, prieks par Tevi, tā turpini😉

    Marts 1, 2011 plkst. 13:47

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s