Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

pavisam īsi

Tā kā man rīt ir eksāmens, pirms kura ļoti svarīgi būtu labi izgulēties, es pavisam īsi piezīmēšu par to, kas nu šodien ir piezīmējams.

Šodien ienākot mājās, ieslēdzot Maiklu (diez cik Maciem vārds ir Maikls? Un.. cik datoriem vispār saimnieki ir devuši vārdu?), kā es tikko izdomāju, ka viņu sauks, un ieslēdzot savu lielo virtuālo ausi, lai paklausītos par ko tad cilvēki čivina, uzdūros uz Zais ielikta linka (jā, tas ar vulkānu bija vnk apburošs, taču tas, kurā bija iereklamēts mans, tik netipiski rupjais raksts par dievkalpojumiem, mani pārsteidza daudz vairāk).. šķiet, līdzīgi uz Zaisa linka bija uzdūrušies vēl kaudze citu cilvēku.. jo 109 manas lapas skatījumi vienas diennakts laikā ir nebijis rekords. Tā kā Liels paldies un virtuālais šokolādes konfekšu pušķis misteram Zaisam!😉

Otrā ziņa ir diezgan kaitinoša. Izrādās, no manis 2 nedēļas tika slēpts fakts, ka Delfiņa ir slimnīcā un guļ pie sistēmas. Meitenei bija smags dzemdes iekaisums, sākumā jau šķita, ka dzemdi nāksies ņemt ārā un par kucēniem būs vien jāaizmirst, taču tagad izskatās daudz labāk un Delfēns atveseļojas. Tas vien, ka es neesmu mājās, nenozīmē, ka es par savu suņuku neinteresējos – abu nedēļu laikā es katru dienu biju zvanījusi mammai, lai apprasītos, kā iet manai mīļākajai blondīnei, un atgādinātu, lai iedod jūras kāpostus deguna pigmentācijas uzlabošanai. Viņa man vienmēr tika atbildējusi, ka viss ir labi. Arī ome un opis šo faktu zināja, taču man par to neko neteica, sasodīts! No vienas puses prieks, ka viss ir nokārtojies veiksmīgi, no otras puses.. mani vecāki šādās situācijās man joprojām neuzticas.

Trešā ziņa ir daudz, daudz nejaukāka. Vakara pusē mamma piezvanīja un ar raudulīgu balsi paziņoja, ka esot nomirušas 2 no manām 3 šinšilām. Viņa uztraucās, ka tā varētu būt viņas vaina, tādēļ tā vietā, lai noskumtu, man nācās saņemt visus spēkus un 5 minūtes skaidrot mammai, ka manas šinšilas jau bija nodzīvojušas kādus 7 – 10 gadus un ilgāk viņas nemaz nedzīvo (tie teorētiskie 20 gadi ir viens liels blefs, es nepazīstu nevienu šinšilu, kas tik ilgi būtu nodzīvojusi), tādēļ nevajag īpaši satraukties, viņām tā pat šādi būs tikai labāk. Lai aprok dziļi dārzā, iztīra būri un pabaro Panku (manu atlikušo balto šinšilu ar melno dabas zīmēto un dāvāto grebeni). Tikai pēc tam, kad šo ziņu biju uzklausījusi un mammu kaut nedaudz nomierinājusi, viņa atklāja, ka visu nedēļu bijusi aizņemta ar Delfu, tādēļ varbūt neesot veltījusi pietiekamu uzmanību šinšilām. Es viņu nevainotu arī tad, ja tā būtu, galu galā pati vien esmu vainīga, ka neatrodos mājās.

Ir diezgan nejauki saņemt šādas negatīva rakstura zoovēstis dienā pirms eksāmena, kad visu uzmanību būtu jākoncentrē uz atkārtošanu, taču.. C’est la vie.

6 responses

  1. zais

    Redz, kā nu sanāca (: Es jau domāju, ka tas var izprovocēt komentāru vētru, bet tā tomēr nav noticis. Arī sekotāju tviterī tāpēc nav kļuvis mazāk (((: Tad jau viss kārtībā.
    Par dzīvnieciņiem gan žēl, bet tā nu tas notiek un neko tur nepadarīsi.

    Aprīlis 20, 2010 plkst. 06:53

    • Mhm, nekādas revolūcijas🙂
      Nekas jau nav mūžīgs..bet ir jau ok. Man ir iedomāta sapņu valsts, kur nonāk visi tie mani mīļie zvēri, kas nomirst, tāpēc to visu uztveru diezgan mierīgi.

      Aprīlis 20, 2010 plkst. 13:18

  2. shmele

    Cik es vienmēr esmu lasījusi/dzirdējusi par glauniem un ucinātiem šķirnes suņiem, tie vienmēr slimo ar visu ko neiedomājamu… Man pat šķiet, ir diezgan nežēlīgi gribēt šķirnes suni, jo tas daļu sava mūža mocīsies alerģijās, slimībās, audzējos, rahītos un kādās nebūt vēl h..ņās. Maniem vecākiem un vecvecākiem vienmēr ir bijuši laukos dabīgā atlasē auguši parasti sunīši un neviens, tfu tfu tfu (un piesitu pie koka), nav ne ar ko slimojis….
    Protams, lai Tavs sunīts veseļojas un lai visiem citiem arī ir laba veselība!

    Aprīlis 21, 2010 plkst. 09:21

    • Man sugas suņi ir kopš es sevi atceros, jo šķirnes suņu audzēšana ir ģimenes hobijs un bizness no paaudzes paaudzē, tādēļ varu par tiem, manuprāt, atbildēt diezgan korekti.
      Pirmkārt, es gribētu teikt, ka slimo visi kā sugas, tā arī bezsugas suņi. Tas ir atkarīgs no tā, kādas slimības sunim var tikt iedzimtas no vecākiem, un no tā kā suni kopj. Ir zināms, ka pārojot brāli ar māsu bērni būs slimi, vai ne? Tieši tā ir Latvijas problēma, lielākoties šķirnes suņu genofonds ir ļoti neliels, taču ir izņēmumi. Pērkot suni Latvijā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ja suns ir ar dokumentiem, tad arī tā ciltsraksta veselības vēsturi var izsekot līdz pat 7tajai paaudzei. Es savus suņus pāroju ārpus Latvijas robežām tieši šī iemesla dēļ.
      Mani suņi neslimo ne ar alerģijām, ne rahītiem, audzējiem vai ko citu. Šis iekaisums ir liels izņēmums, par kuru tādēļ arī tik ļoti pārdzīvoju, kaut arī apzinos, ka tā var gadīties jebkuram. Viņiem tiek dota laba barība, pietiekami daudz teritorijas, kur izskrieties un pats galvenais, tie tiek mīlēti.
      Ja suni nemīl, suns ir nelaimīgs, ja suns ir nelaimīgs, ļoti iespējams, ka suns slimos. Arī es vairāk slimoju tad, ja mani kaut kas ilgstoši nomāc.
      Laukos suņiem tiek doti dabīgi produkti, veselīgs svaigs gaiss.. kāds gan tur brīnums, ka viņi neslimo?
      Otrkārt, vai esi lasījusi daudz rakstus par bezsugas suņiem? Es neesmu lasījusi it un nevienu rakstu par bezsugas suņu kopšanu, taču tas nenozīmē, ka tos nav jākopj. Manas omes draudzenei ir takša un sazin kā vēl ne krustojums, paņemts no patversmes, vārdsakot, visparastākā suņu meitenīte, nekad sava mūža laikā nav pārota, šobrīd viņai varētu būt kādi 10 gadi. Un uzmini nu? Viņai ir audzēji krūšu rajonā. Pat par spīti tam, ka vismaz to laiku, ko Bella ir pavadījusi pie omes draudzenes, viņa ir kopta, suns ir slims. Kādēļ? Jo viņai nekad nav bijusi izdevība izbarot kucēnus. Tātad, kā jau teicu, slimo arī bezsugas suņi.
      Ja netici man, aizej pie jebkura vetārsta un apjautājies viņam.
      Tas vien, ka par kaut ko tiek runāts, nenozīmē, ka tas notiek vienmēr un visur, tā pat arī otrādi – ja par kaut ko nerunā, tas nenozīmē, ka tas nenotiek.

      Aprīlis 21, 2010 plkst. 14:45

      • shmele

        Tava atbilde mani iepriecina😉
        Jo es līdz šim esmu pāris, varbūt 3, reizes saskārusies ar cilvēkiem, kas ar šķirnes suņiem pelna naudu un viņu attieksme pret sunīšiem bija pretīga – tā, šim plankums par zemu, šim kājām “zeķes” par garām, šim pārāk laimīgas acis – NEDER! un izteikti izrāda to, kā pareizā paskata šķirneniekus šie ļautiņi mīl, bet kā tos, kas nav padevušies, gandrīz ienīst (droši vien tāpēc, ka no tiem nevarēs uztaisīt lielo piķi).
        Nu man prieks, ka ar Tevi tā nav un novēlu, lai nekad TĀ nav😉, jo es izlasīju gana daudz Tavus rakstus šai un slēpņu blogā un sapratu jau, ka šķirņu suņi ir Tava un Tavas ģimenes nodarbošanās.

        Aprīlis 21, 2010 plkst. 23:31

      • Uzskatu, katrs suns vispirms ir draugs un uzticamības persona, pēc tam, ja nu tā ir sanācis, arī biznesam izdevīgs. Taču dzīvnieks nav naudas mašīna, pret to ir jāizturas ar cieņu. Šīs filosofijas dēļ arī mana ģimene izceļas – ja nu kāds no mūsu kucēniem pie citiem saimniekiem ir ko sliktu (piemēram, granulas no kaķu kastes) apēdis, saimnieki var mums zvanīt jebkurā diennakts stundā, mēs celsimies un, ja vajadzēs, arī brauksim palīdzēt, jo mums rūp. Man pat ir tiešām žēl, ka Tev ir sanācis saskarties ar tādiem necilvēkiem. Lai nu kā liels paldies par laba vēlējumiem. Vēlu labu veselību arī Tev un Taviem lauku mīluļiem😉

        Aprīlis 22, 2010 plkst. 00:16

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s