Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Suņa stunda

Bija pirmdiena, pulkstens 16.00 es sēdēju un gaidīju, kad Lulu reiz izdomās dzemdēt kucēnus. Biju diezgan sabesījusies un pavisam aizmirsusi, ka tieši tajā brīdī man bija jātiekas ar Oto pie Laimas pulksteņa, lai saņemtu grāmatu, kuru biju nepacietīgi gaidījusi jau aptuveni gadu vai nedaudz vairāk, bet par šo grāmatu pastāstīšu citreiz. Tad viņš man atrakstīja ļoti loģisku jautājumu: “Kur Tu esi?”. Man nācās atzīties, ka esmu aizmirsusi par tikšanos un nemaz arī nekur netieku, jo jāpieskata dzemdētāja, taču apsolīju ierasties uz nākamo pasākumu, kas notiks vietā, kur viņš strādā, lai tādējādi, viņu īpaši neapgrūtinot, saņemtu to, ko vēlos un atdotu Oto viņa Amēliju, vēl piesolīju viņam šokolādi/pienu ar cepumiem. Oto smējās un teica, ka pietikšot vien ar piena šokolādi, ka nākamais pasākums esot jau 3dien, turklāt tas esot pat ļoti labs – Suņu stundas koncerts, lai tikai viņam atgādinot, lai ierakstot Helsu viesu sarakstā. Es biju priecīga, ka viss tik veikli un labi nokārtojies, tādēļ steidzami piekritu, pat nezinot, kur tas Mākslas Darbinieku Nams vispār atrodas un cikos koncertam būtu jāsākas.

Trešdiena, Lulu joprojām kucēnus nav piedzemdējusi, taču man jau ir vienalga, vēlreiz tikšanos es nekavēšu, tādēļ braucu uz kursiem ar domu, ka mājās būšu vēlu. Pirms kursiem ieeju Stockman, satieku Ingu, kuru man tikai šķiet, ka sauc Inga, parunājam, taču es jau atkal nepajautāju, kā viņu sauc, lai atrastu iekš draugiem. Intereses pēc lasu vīnu etiķetes, tad eju uz bar.lv. Kursi kā vienmēr ir pa pirmo. Pēc kursiem iepazīstos ar meiteni no Jelgavas,uzzinu par viņu daudz ko, tikai aizmirstu uzprasīt vārdu.. kur šis jau ir dzirdēts? Laika līdz plkst 19.00 man laika ir vēl daudz, tādēļ izdomāju aizbraukt līdz Gemosam, nopirkt mērglāzīti un pāris geizerīšus. Viss ir lieliski, Gemosu es atrodu, tikai veikals jau ir slēgts, tas strādā līdz 17.00 darba dienās, brīvdienās nestrādā nemaz. Vai nav lieliski? Tad nu braucu meklēt jau izslavēto MDN. Starp citu Valterā un Rapā ir galīgi švaki palicis ar kladu izvēli, vairs nav nekā, ko paņemt. Atceros, ka Zirgu iela ir tā, uz kuras atrodas Melnais Kaķis, tādēļ eju uz to un zvanu Oto, kurš saka, lai eju pa Zirgu ielu līdz galam, tad es nonākšot pie restorāna, kura nosaukumu nesadzirdu un varēšot iet iekšā un augšā. Es, protams, nonāku Doma laukumā, jo neesmu gājusi uz pareizo ielas galu, apjūku un mēģinu atrast Zirgu ielas turpinājumu otrpus laukumam. Tad zvanu Aivaram, kurš neko nezina, pēc tam Kates palīdzības dienestam. Vēlreiz traucēt Oto negribas. Kate stāsta kaut ko par Pulvertorni un Vaļņa ielu un tehnisko palīdzību, līdz nonākam pie secinājuma, ka man vnk ir jāiet pa Zirgu ielu tikai uz otru pusi, tā arī daru. Nonāku pie restorāna, uzzinu, ka to sauc Monterosso (vai kaut kā tā, jau aizmirsu kā). Meklēju Mākslas Darbinieku Namu un, sasodīts, jau atkal.. nevaru atrast. Drošības pēc pat ielaužos Basteja Pasāžā ar ļoti slinkajām durvīm, kas ne par ko nevēlas vērties vaļā, taču atkāju, ka tur nu noteikti nekā tāda, ko man vajag, nav. Zvanu Oto, viņš visu paskaidro perfekti, es tomēr atrodu arī pareizās durvis, tieku iekšā un pie kases varu pašikot, esmu sarakstā, pat par spīti tam, ka nezinu, kur esmu nonākusi. Koncerts kavēsies, sāksies pēc stundas, t. i. 20.00. Satieku Oto, izveidojam barteru, gaidu koncertu.

Pulkstens ir 20.00 MDN zālē uz spilveniem omulīgi sasēdušies mēs gaidam koncertu. 2 bērnu dārza vecuma meitenes lēkā apkārt, dejo, krāmē spilvenus un visādi citādi kavē sev laiku. Uz skatuves uznāk 4 interesanta paskata un “tautību” vīrieši. Ģitārists Andris Gauja no Japānas, solists/grabulists (smej) Jānis Lācis no Arābu zemēm, trompetists/guiro/tamburīnists Armands Siliņš no Ķīnas, viņi 3 arī balsis, aizmugurē plivinās eņģelis basists Jānis Kalve no debesīm.  Ar savu harizmu, ar savām maskām, ar savu stāju vien.. viņi apbur publiku un iestājas neliela pauze, aptuveni 20 sekundes gara.. zāle ir pilna smagnējām gaidām un tad ieskanas Lāča balss, viss.. gaiss ir tīrs un cilvēki smaida. Viņi nospēlē pāris dziesmas, pastāsta, ka esot bijuši kāzās, protams, tas ir tikai blefs, taču lieliski nostrādā, lai ievadītu dziesmu par Indulīti. Tad nospēlē vēl daudz citu dziesmu, to skaitā par Kūku Mariju un Kaktusu, un dodas pīppauzē. Izrādās mazās meitenes pieder solistiem, viņu pašu meitas. Tik mīlīgi. Pēc pīppauzes viņi nospēlē vēl pāris dziesmas, tad pēc pieprasījuma vēl dažas, un brīnums, kas notiek, jau 2 stundas ir pagājušas un koncerts ir beidzies. Taču prieks ir liels, koncerts ir bijis notiesas baudāms, grupa ir iepazīta, tas nekas, ka tā nav bijusi pilnā sastāvā, bez sintezatora, bungām un vijoles var arī iztikt, ja cilvēki uzstājas ar tik lielisku atdevi. Armanda Siliņa balss apbrīnota, var steigties uz vilcienu, lai tiktu uz mājām, pirms vēl vecāki nav aizmiguši. Godīgi sakot tagad, klausoties draugiem.lv viņu dziesmu playlisti, jāsaka.. neredzot pašus izpildītājus, dziesmas nemaz neskan tik lieliski, tādēļ man rodas iespaids, ka šo grupu ir jāklausās koncertos, nevis em pē trīs formātā. Bet klausīties vajag gan, jo Suņa stunda ir vareni laba grupa!🙂 Taču mani latviešu favorīti joprojām, pavisam noteikti un neglābjami, ir Hospitāļu iela, otrā vietā atstājot NSRD, pēc tam nāk daudz kas cits un nav ne jausmas kādā secībā.

Manas mīļākās dziesmas no pagājušā koncerta?

Rīga, Jānis, Spilvens, Indulītis, Pļaviņas un Kūku Marija.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s