Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Brīvdienās nekas nenotiek

Pamostos plkst 7.00. Pirmā doma, kas pāršalc manu prātu – ārprāts, ko mana roka dara manās biksēs? Guļ. Tad atceros, ka naktī biju izdomājusi gulēt uz rokas, lai nebūtu jāguļ uz zilumiem. Pirmais vārds, ko pasaku skaļi – shit!! Jo netīšām nokrīt termometrs tādā vietā, no kuras to ir ļoti grūti izmakšķerēt ārā. Pirmā spēle – dubultā klondaika. Ienāk māsiņa un pastāsta, ka viņa esot man nomainījusi diētu uz cietbarību, es ar šausmām ieplestām acīm skaidroju, ka tā darīt nevajadzēja, jo man joprojām ir smagas problēmas ar rīšanu. Māsiņa solās diētu nomainīt atpakaļ uz iepriekšējo. Kad piezvanīju mammai, lai apprasītos par viņas dienas plāniem, mamma vēl saldi gulēja. Tad sāku mācīties bar.lv kursiem un mācījos un mācījos un mācījos 10 stundas praktiski bez apstājas. Vienīgās pauzes, kuras atļāvos bija, lai izmērītu temperatūru, izskalotu kaklu un paēstu pusdienas, tad piezvanīju mammai, lai palūgtu jaunu pildspalvu, jo veco biju izrakstījusi.  Sestdienās slimnīcās nenotiek nekas, tiešām, tās ir tieši tik pat garlaicīgas, cik svētdienas, jo nav nekādu ārstu vizīšu, pārbaudu un citu slimnīcu izklaides iespēju. Tieši tādēļ, kad ap plkst 18.00 ieradās mamma ar Aivaru, es stāvēju uz taburetes un mēģināju no žalūzijām izveidot origami, viņi atveda man 2 litrus ābolus ar kanēli, bet bez vaniļas piena, kuru biju lūgusi. Neatveda Delfu. Jānis, mans lieliskais blondīnis, protams, arī nebija uzskatījis par vajadzību apciemot māsu, taču uz Toma pasākumu, kuru viņam sarunāju, gan aizgāja. Vakarā atnāca nogarlaikojusies māsiņa un uzskatīja par labu domu esam izņemt man katetru. Vēl viņa man pajautāja, ko es vispār te vēl darot, ja reiz tik labi jūtos. Es jau sapriecājos, jo nodomāju, ka tā ir zīme, ka 1dien varēšu tikt mājās.

2 responses

  1. lelde

    nez vai ārpus palātas Jūs arī izgājāt, ja uzskatiet, ka māsiņas brīvdienās tāpat kā Jūs garlaikojas! patiesībā cik es zinu darba pietiek un varbūt Jūs vienkārši neatšķirat nogurušu cilvēku no no-garlaikojuša!

    Aprīlis 20, 2010 plkst. 20:03

    • Mīļo cilvēk, nevajag taču visu uztvert tik ārprātīgi personiski, vai tiešām esmu Jūs tik ļoti aizskārusi ar savām necilajām piezīmēm?
      Varbūt es varu atšķirt, varbūt arī nevaru, taču šeit es rakstu par saviem iespaidiem par notikušo, diez vai tie mainīsies.

      Aprīlis 20, 2010 plkst. 23:54

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s