Te nonāk viss, kam vairs nav vietas Helsas galvā

Linazers, 1. diena

12.30 Aizgāju pie Zariņas, saņēmu asins analīzes un devos pie lora. Lors vispirms paziņoja, ka neesmu pierakstīta, pēc tam mani tomēr pieņēma, apskatīja, tad piezvanīja Zariņai un teica: ” Man viņa nemaz nepatīk. Viņa mani dzird un smejas. Manuprāt, viņu jāsūta uz slimnīcu.” Pateicos lorei par šo izmeklēšanu un devos pie Zariņas pēc norīkojuma. Zariņa to arī visai veikli izrakstīja, taču neļāva man iet nekur prom, iekams mani nesavāks mamma un neaizvedīs uz slimnīcu. Khem, jā, pirms tam no Ikšķiles līdz Rīgas poliklīnikai es biju spējusi nokļūt arī bez superintendantu pieskatīšanas, taču tagad, kad mans veselības stāvoklis bija zināms, izrādījās, ka tas esot pārāk bīstami. Gribējās jau nedaudz pat smieties, es taču iepriekšējā dienā biju savus 2km uz vilcienu un tik pat atpakaļ biju ar kājām soļojusi, tagad pēkšņi nedrīkstu pat tos 100 metrus līdz trolejbusa pieturai aiziet vienatnē. Atbrauca mamma, teicu, lai ved uz Ikšķili, jo man vajadzēja vadus. Vadi ir viena no neatņemamākajām manas dzīves sastāvdaļām, bez tiem es zaudēju spējas kontaktēties ar cilvēkiem un uzņemt dienišķo mūzikas devu. Jā, es runāju par mobilo telefonu un ipoda lādētājiem. Pa ceļam noskaidrojām, ka slimnīcā ienest drīkst visu, ko vien vēlies, izņemot drēbes, tās viņi izdala savas. Nonākusi Ikšķilē, salādēju somā visus vajadzīgos lādētājus, apakšveļu, ieliku Dvēseļu puteni, jo domāju, ka to vajadzētu izlasīt, zobu higiēnas piederumus. Šķita, ka neko vairāk jau arī nevajag, jo negrasījos tur palikt ilgāk par 2 dienām. Pa ceļam vēl iebraucām veikalā, lai nopirktu jaunas čības, dzeramo ūdeni un lietas, ko bijām aizmirsušas mājās – krūzīti, karotīti un nazīti, paņēmām arī biezpiena sieriņus un jogurtiņus, jo es biju cerējusi, ka varēšu tos norīt. Taču vēlāk es uzzināju, ka manas domas diezgan pamatīgi kontrastēja ar mana kakla domām par to, ko es varu un ko es nevaru.  Linezerā es ierados pa pusei komā, jo man tā īsti nav ne jausmas, kā tas notika, vienīgais, ko es atceros, ir tas, ka mēs daudz maldījāmies apkārt un bija kaut kāds sakars ar Austrumiem, kad nonācu slimnīcā, man nebija ne jausmas, kur atrodos.. Taču es lieliski atceros to, kas notika tad, kad es tur ierados. Vispirms man lika iedot dokumentus, tad man lika atdot mantas, tad man lika atdot drēbes, tad mani nosvēra, noņēma kakla un deguna uztriepes, izmērīja temperatūru, nopriecājās par limfmezgliem un, kad bija nolemts, ka esmu viņiem gana laba, lika atdoties slimnīcas īpašumam. Nu labi, tik traki jau nebija, manu drēbju vietā man izsniedza dzeltenu rūtainu pidžammu ar ziliem ielaidumiem un baltu maisveida apakškrekliņu, daļu mantu es atguvu atpakaļ uzreiz, otru daļu es saņēmu palātā un pēc parakstīšanās par slimnīcas noteikumu ievērošanu arī dokumentus man atdeva. Taču es joprojām biju Linezera īpašums un viņi drīkstēja ar mani darīt visu, ko vien viņiem ienāk prātā. Starp citu, to viņi arī nekavējās izmantot. Tikko es nonācu savā 10. nodaļā, kā vēlāk uzzināju, 12. palātā un man tika ierādīta vieta, kur varēšu gulēt, man lika uzrādīt savu pēcpusi, lai viņi varētu tur kaut ko iedurt, tikai vēlāk uzzināju, ka tās esot pretsāpju zāles, es gan nezinu, man nešķiet, ka palīdzēja. Tad man lika nodot analīzes, asinsanalīzes un visbeidzot mani ar katetru pieslēdza sistēmai, lai neizdomāju aizbēgt mājās. Tikmēr es izkomandēju mammu, liku viņai visus pārtikas produktus salikt ledusskapī, bet sulu, ūdeni un karoti nolikt uz galdiņa pie gultas. Māsiņa gan uzreiz arī pasteidzās mani iepriecināt, ka pirmās dienas es sulu dzert nemaz nedrīkstēšu, lai nekairinātu kaklu, ka vakariņas esmu nokavējusi, ka temperatūru esot jāmēra ik pēc 3 stundām un ja ko vajagot, lai spiežu sarkano podziņu. Protams, nevar jau būt tā, ka neesmu neko aizmirsusi mājās, man vajag dvieli un to arī no māsiņām es saņemu.  Tikai tad, kad visi aizgāja, es beidzot varēju aplūkot palātu. Tā bija diezgan lieliska – dzeltenas sienas, 4 gultas, lieli logi ar žalūzijām, pie katras gultas pa nelielam galdiņam, diezgan pamatīga izmēra skapis mantām un mazais snaige ledusskapis, palātā arī sava tualete ar podu, izlietni un dušu. Viss izskatījās svaigi izremontēts, gultas nečīkstēja, vārdsakot, diezgan forši. Palātas otrā galā gulēja kāda meitene blondiem matiem un lasīja grāmatu. Uzrunāt viņu es, protams, kautrējos, turklāt šķiet, nedz man, nedz viņai pārlieku daudz runāt nevajadzētu, galu galā esam ar slimiem kakliem. Visu vakaru pavadu spēlējot iPodā kārtis un risinot līdzpaņemtās krustvārdu mīklas, ap plkst 22 eju gulēt. Pirmā nakts ir tik drausmīga, ka jau ap plkst 2 nevaru sagaidīt, kad tā beigsies. Mans deguns ir izdomājis mani nosmacēt, pirms ārsti ir paguvuši mani izārstēt un dara visu, kas ir viņa spēkos, lai es nevarētu paelpot, savukārt elpošana caur kaklu ir diezgan agonisks process.. mostos ik pēc 20 minūtēm, lai mēģinātu izšņaukt degunu, jo kakls ir sausāks par Saharas tuksnesi. Mēģinu norīt ūdeni, gandrīz iekliedzos kā applaucējusies, bet ūdens taču normāls, istabas temperatūras. Gaidu pulkstens 7, lai varētu celties augšā.. mocīties miegā ir briesmīgāk, nekā mocīties nomodā, jo nomodā es vismaz varu sevi labāk kontrolēt. Māsiņām nezvanu, nešķiet pareizi viņas nakts vidū traucēt, turklāt nemaz negribas saņemt vēl vienu tik pat nelietderīgu poti dibenā.

Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē pārlaidu nakti slimnīcā..līdz šim ilgākais laiks, ko biju tādā iestādē pavadījusi, bija 4 stundas, tad, kad man operēja aizdeguna mandeles, jā, tās pašas, kuras atauga. Pirmo reizi saņēmu katetru rokā, pirmo reizi gulēju pie sistēmas. Diezgan nozīmīga diena, ts 3. marts.

2 responses

  1. lelde

    būtu vismaz pārbaudījusi vai pašai nav latviešu valodā pareizrakstības vai gramatikas kļūdas!

    Aprīlis 20, 2010 plkst. 20:23

    • Paldies par padomu.
      Ir ļoti interesanti to lasīt, no cilvēka, kas neuzskata par vajadzību teikumu uzsākt ar lielo burtu.

      Aprīlis 20, 2010 plkst. 23:31

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s